Deep Garden

   Ja būtu jānosaka laiks, tad tagad būtu ap diviem naktī, kaut arī šeit, vietā, kas nav nosaukta nevienas apdzīvotas vietas vārdā un neeksistē nevienā fiziskā kartē, laiks nepastāv, vismaz ne tādā izpratnē, kā to saprot Zemes cilvēks.

Šeit ir dārzs, kurā smarža jūtama vēl pirms jebkas cits ir redzams. Šeit gaiss ir nevis gaiss, bet mūžsenu augļu koku, ziedu, krūmu un zemes dvesmas buķete. Dienas tveicē uzkarsuši tumšu augļu koku stumbri un melna, auglīga zeme, kas neatdziest līdz pat rīta ausmai ir viss, ko viņš jebkad ir pazinis. Viņš un vēl daži, kuri uzrauga katru dārza nostūri.

Viņam nav vārda, bet citi viņu pazīst kā to, kurš lido visaugstāk un dzied visskaļāk, pārgalvis, sava visaugstākā uzdevuma kaislīgākais entuziasts. Mēs teiktu, ka viņš ir putns, taču kas viņš ir patiesībā, atšķirībā no mums, patiesi zina viņš pats. Krāsas, uzreiz pēc smaržas ir nākamais, ko pamanītu nepieradināta acs. Pat maigās putnu, dārza uzraugu, dziesmas sķiet pieklustam, kad saulrietā dārzs no zeltaini oranža kļūst tumši sārts, vietām ķiršu sarkans. Krāsa, šķiet, ir ne tik daudz augos, cik gaisā, kas virmo starp tiem, caurvijot dimensijas, no kurām vienu sauc par smaržu.

Ko šeit, vienā no krāšņākajiem Visuma nostūriem, uzrauga cēlie putni? Vai šeit pastāv kāds drauds, kas man, cilvēkam, šķiet neatņemama visa skaistā klātbūtnes sastāvdaļa, kas šķiet uzglūnam ēnās ikreiz, kad skaistums šķiet pārāk skaists, lai paliktu neskarts? Tie uzrauga. Dārzam ir vajadzīgs vērotājs. Smaržas smaržotājs. Kāds, kurš raugās. Un uzraugam ir vajadzīgs dārzs, kurā dziedāt, jo kur gan vēl skanīgā dziesma, savijusies ar tumši sarkanu, gandrīz melnu rožu un saldu, melnu ogu smaržu savijas vienā veselumā, traucoties starp laiktelpām, starp kurām vienu piedzīvojam mēs?

Šeit atblāzma no putna dziesmas un brīnumdārza kopīgā veseluma ir noķerta gaisā starp bezgalīgajām dimensijām, kā vēstule no pasakainā dārza un tā uzraugiem.

Noķerta gaisā, tā ietērpta vaskā un nosaukta par Deep Garden. Dziļo dārzu. Dārzu, kas zied pāri mūžībai, gaismai un tumsai.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                     Lai iztēles dārzs vienmēr neizsmeļams kā pati Dvēsele.

Gunta